JKP 10 punktu piedāvājums straujai OIK reformai

Katru gadu Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji kā OIK samaksā vairāk nekā 250 miljonus eiro subsīdiju būtībā par dārgu un nesaimniecisku shēmu, kurai ir mazs sakars ar atjaunojamo energoresursu veicināšanu Latvijas patēriņā. Ir aprēķināts, ka turpinot OIK atbalsta sistēmu līdzšinējā formā, tā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākošo 20 gadu laikā būs izmaksājusi 3.9 miljardus eiro! Lauvas tiesu OIK maksājumu saņem Latvenergo (ap 100 miljoniem eiro ik gadu), lai “atpelnītu” A.Kampara laikā realizēto ar gāzi-darbināmo TEC-2 projektu.

JKP apņemas gada laikā samazināt OIK maksājumus katra iedzīvotāja un uzņēmēja rēķinos vismaz par 50%! Bez OIK, arī sadales/pārvaldes tīkla komponente tiks samazināta vismaz par 50%!

Galvenie uzstādījumi, ko JKP apņemas ievērot OIK sakarā:

1) Tā kā Latvija ar Eiropas Komisiju (EK) vēl nav saskaņojusi valsts atbalsta shēmu TEC-2, JKP uzstāj, ka steidzami jāsniedz jauna notifikācija Konkurences ģenerāldirektorātam Briselē, kas nekavējoties pārstāj valsts atbalsta sniegšanu TEC-2. Latvijas nodokļu maksātājiem nav izdevīga TEC-2 darbināšana, kuras korumpētā rekonstrukcija izmaksāja vairāk nekā 600 miljonus eiro (K.Miķelsona lieta). Iztrūkstošo elektroenerģiju Latvija varētu par vismaz 3 reizes zemāku cenu pirkt no Nord Pool biržas.

Princips: OIK atbalsts nedrīkst pienākties enerģijas ražotājiem par enerģiju, kuras ražošanā netiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

2) JKP uzskata, ka Latvenergo uzkrātais kapitāls vismaz četrsimt miljonu eiro apmērā ir jānovirza OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem. Kopā ar valsts atbalsta pārtraukšanu TEC-2 (1. punkts), tas ļaus ļoti strauji samazināt OIK slogu mājsaimniecībām un uzņēmējiem.

Ierobežotu budžeta iespēju un šauras fiskālās telpas apstākļos, šāds risinājums ir kā brīnumnūjiņa, jo finansējums saistību atpirkšanai netiek pārdalīts no kādas citas nozares un nav jāpalielina valsts aizņemšanās. Pēc būtības tiek veikts grāmatvedības vingrinājums ar jau ilgstoši augsto un ne pārāk efektīvi izmantoto valsts kapitāla līmeni AS “Latvenergo” vai, citiem vārdiem sakot, “uz papīra” tiek samazināts valsts sen-ieguldītā un gadiem pie-audzētā pamatkapitāla apjoms AS “Latvenergo” bilancē, kas vienkāršam cilvēkam nav ne sāpīgs, ne īsti saprotams.

3) JKP uzskata, ka Ekonomikas ministrs A.Ašerādens savos divos darbības gados ir darbojies pasīvi un reaktīvi, lai mazinātu OIK slogu uz Latvijas tautsaimniecību. Novēlota rīcība parasti seko pēc masu mediju saceltas ažiotāžas kā tas bija mobilo konteineru shēmas gadījumā, saistībā ar neelastīgo pieeju zemnieku saimniecību pieslēguma jaudu samazināšanas jautājumā un auditu par Ekonomikas ministrijas uzraudzīto OIK atbalsta piešķiršanas un īstenošanas kārtību (“BDO Law” skandāls).

Pēc EK noteikumiem, “valsts atbalsta izsniegšana prasa, lai būtu izveidota tiesiska un pārskatāma valsts atbalsta izsniegšanas kārtība, kā arī efektīva kontrole visā atbalsta piešķiršanas periodā.” Pretējā gadījumā var notikt valsts un sabiedrības kopējo resursu prettiesiska izšķērdēšana.

JKP uzskata, ka Ekonomikas ministrs divu gadu laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta piešķiršanas un īstenošanas uzraudzību, kas nozīmē ikgadēju miljonu eiro nelikumīga OIK atbalsta no mūsu kabatām. JKP vērtējumā Ekonomikas ministrija nespēj izkontrolēt vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmēju darbību (vai tiek lietota pareizā tehnoloģija attiecīgajā režīmā, vai izpildīti efektivitātes kritēriji) un padziļināti pārbaudīt finanšu rādītājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstību vai pat krāpšanas gadījumā spētu adekvāti reaģēt, piem., atņemot OIK atbalsta licenci.

Piem., JKP nav saprotams, kāpēc Ekonomikas ministrija ir devusi atbalsta saņēmējiem 9 mēnešus, lai labotu konstatētās neatbilstības, tikmēr maksājot valsts atbalstu, nemaz nerunājot par atbalsta atprasīšanu, un kāpēc ministrija ir nākusi pretim vairākiem komersantiem, labojot OIK atbalsta kvotās noteikto saistību parametrus: ieviešanas termiņš, uzstādītā jauda, ražošanas tehnoloģijas, pārdodamās elektrības apjoms valsts atbalstā utt.       

4) JKP ir pārliecināta, ka sakarā ar 2017. gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju 2016. gada jūlijā veiktā tarifa nofiksēšana MK noteikumos Nr. 262 atjaunojamās enerģijas ražotājiem (biomasa, biogāze) bija Ekonomikas ministrijas kļūda, ņemot vērā strauju dabasgāzes cenas kritumu. “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs”, kas līdz 262. MK noteikumu grozījumiem bija OIK tarifa aprēķināšanas formulas komponente, varēja tikt aizstāta piem., ar dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas būtu rezultējies daudz mazākos OI aprēķinātos maksājumos komersantiem. Tādējādi, Ekonomikas ministrija: 

– atkal par rentabliem padarīja projektus, kuri dēļ zemā tarifa atradās uz maksātnespējas sliekšņa; valsts bez objektīvas nepieciešamības panāca pretim uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņēmās mainīgā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnīja (“peļņu privatizējam, zaudējumus socializējam”).

– radīja situāciju, kad izdevīgi kļuva realizēt projektus, kuri atradās “iesaldētā” stāvoklī samazinājušās gāzes cenas dēļ un nespēja piesaistīt finansējumu projektu realizācijai, jo tie bija finansiāli neperspektīvi; tā kā visām izsniegtajām atļaujām bija termiņi un kopš 2012. gada jaunas nav tikušas izsniegtas, tad valsts palaida garām iespēju sagaidīt šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrīvoties no atļauju radītajam saistībām.

Diemžēl dāsnā obligātā iepirkuma tarifa formula, visticamāk, bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulējošie MK grozījumi vispār tiktu saskaņoti Koalīcijā un tālāk Eiropas Komisijā, un Ekonomikas ministrs varētu realizēt OIK samazināšanas atbalsta mehānismu energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem.

5) JKP uzstāj uz strauju regulējuma maiņu, lai izvairītos no situācijām, kad OIK atbalsta atļauja tiek ieviesta “formāli”: noteikumos jāparedz, ka izsniegtās kvotas jauda ir jāsasniedz vismaz 90% apmērā ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc iekārtas palaišanas brīža.

6) JKP uzstāj, ka jebkura “blēdīšanās” un atbalsta nosacījumu neievērošana (krāpšanās ar kurināmo, enerģijas ražošanas efektivitātes nesasniegšana vai enerģiju atbalstam ražojot neatbilstošā veidā), tiks sodīta ar tūlītēju atļaujas anulēšanu!

7) JKP uzskata, ka jaunais OIK aprēķināšanas modelis ir jāmaina, lai lauksaimniecības un ceļu būves uzņēmumi varētu brīvi regulēt pieslēguma jaudas, izejot no sezonalitātes un nozaru specifikas apstākļiem. JKP arī atbalsta jaunieviestā atbalsta mehānisma energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem turpināšanu. 

8) JKP atbalsta Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) atjaunošanu OIK atbalsta saņēmēju ienākumiem; tas ļaus gūt budžetam vismaz 30 miljonu eiro papildus ienākumus. SEN ir samērīgs līdzeklis enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības interešu sabalansēšanai, un nodokļu politikas veidošana ir izteikta valdības prerogatīva.

9) JKP uzstāj, ka OIK saņēmējiem, kas slēpjas aiz “ofšoriem”, ir publiski jānorāda patiesā labuma guvējs.

10) JKP uzstāj uz strauju valsts uzņēmumu “Sadales Tīkls” un “Augstsprieguma Tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizāciju: sadales/pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā. Šie valsts uzņēmumi pārāk daudz paļaujas uz valsts garantētām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.