Kad politiķiem trūkst valodas un zināšanu, tad Briselē grūti

Uzskatu, ka Latvijas izredzes iegūt izdevīgu kohēzijas un lauksaimniecības finansējuma piedāvājumu no Briseles apgrūtinās četri institucionāli un politiski apstākļi.

Pirmais, Latvijas valdošā partija – Zaļo un zemnieku savienība – nepieder pie lielo Eiropas partiju – Eiropas Tautas partija (EPP), kurā pārstāvēta “Vienotība”, un Eiropas Sociālistu partija (PES) – blokiem. Visus lielos Eiropas lēmumus pieņem EPP un PES “koalīcija”, un tās primārais uzdevums ir atbalstīt valstis, kurās valdību vada viņu partiju bloka pārstāvji. Iedomājieties situāciju Latvijā, kad pēkšņi valsts budžeta veidošanas laikā toni sāktu noteikt “No sirds Latvijai” partija. Tā nebūs: lēmumus pieņems koalīcijas partijas, tāpat kā Briselē tas ir EPP/PES tīklojums ar saviem cilvēkiem EK, EP un Eiropas Padomē.

Otrais. Ministru prezidents ir galvenais ES daudzgadu budžeta jautājuma uzraugs ar lielu Finanšu, Zemkopības un Ārlietu ministrijas iesaisti. Atslēgas cilvēks augstākā līmeņa sarunās par Latvijas piešķīrumu būs premjers Māris Kučinskis. Tas, kādas formulas nacionālo ES finansējuma aplokšņu aprēķiniem liks priekšā EK, būs zināms jau mēneša laikā, un katra atsauce, izņēmums un koeficients būs vismaz ar vairāku miljonu eiro ietekmi uz Latvijas piešķīrumu. Diemžēl Ministru prezidents nepārvalda angļu valodu, tāpēc būs grūtības efektīvi aizstāvēt nacionālās intereses sarežģītākās un tehniskākās budžeta sarunās. Piemēram, pašā pēdējā Eiropas Padomes sanāksmē, kad līdz agram rītam tiks likts punkts ES daudzgadu budžetam, premjeram ir jābūt ļoti labi sagatavotam un jācenšas vēl pārliecināt svarīgāko valstu vadītājus, lai panāktu pēdējā brīža uzlabojumus naudas piešķīrumam Latvijai. Salīdzinājumam – bijušais premjers Valdis Dombrovskis, kurš vadīja sarunas par 2014. – 2020. perioda piešķīrumu Latvijai, “draudzējās ar cipariem”, bija labi ieredzēts Briselē, pārstāvēja EPP partiju un brīvi veica sarunas angļu valodā.

Trešais. Līdzīgs stāsts ir par zemkopības ministru Jāni Dūklavu: lai cik nopietnu seju un rūcošu balsi ministrs latviešu valodā pieteiks Latvijas prasības attiecībā uz platībmaksājumiem, pretī būs citu 26 valstu zemkopības ministri, kas cīnīsies par savām ekonomiskajām interesēm, bieži vien panākot vienošanās aktīvās “koridoru sarunās”. Ir jāsaprot, ka Eiropas līmenī angļu valodas zināšanas ir minimālais komplekts, lai spētu iesaistīties nopietnās biznesa sarunās. Turklāt ar tulka starpniecību bieži vien nav iespējams izprast sarežģītu lauksaimniecības biznesa tekstu nianses. Tas pats attiecas uz ministra spēju piedāvāt precīzus, datos balstītus argumentus Briseles un citu valstu lēmējiem. Kā piemēru var minēt Latvijas ļoti zemos platībmaksājumus, kas ir tā brīža ierēdņu un lēmumpieņēmēju sarunu vešanas un datu argumentācijas neveiksmes rezultāts.

Ceturtais. Latvijas diplomātiem un ierēdņiem joprojām trūkst augsta līmeņa ekonomikas un finanšu zināšanu. Piemēram, Ārlietu ministrijā netrūkst politologu un vēsturnieku, bet noteikti ir augsta līmeņa finansistu deficīts, kas spētu izstrādāt kvalitatīvus, datos balstītus argumentus un veidot produktīvus kontaktus ar citu valstu ierēdņiem.

Raksts publicēts Latvijas Avīzē 21.aprīlī 2018.