Latvija kā gudra lauksaimniecības lielvalsts desmit gados?

Ne vienam vien lasītājam var rasties jautājums, kādēļ bijušais tieslietu ministrs raksta par lauksaimniecības jautājumiem. Atbilde ir pavisam vienkārša: manā skatījumā, moderna un attīstīta lauksaimniecības nozare kļūst par arvien nozīmīgāku Latvijas ekonomikas daļu, pateicoties globālajam pieprasījuma pieaugumam pēc pārtikas un lauksaimniecības zemes deficītam.

Gudri saimniekojot, pēc gadiem desmit mūsu lauksaimniecība varētu kļūt par valsts ekonomikas balstu un lepnumu, kā tas ir Dānijā, Jaunzēlandē, Nīderlandē un citās valstīs, un spētu ģenerēt vismaz trīs reizes lielākus ienākumus, sniedzot turību Latvijā palikušajām lauku ģimenēm un piesaistot atpakaļ vairākus desmitus tūkstošu aizbraukušo tautiešu.

Esmu ticies un runājis ar daudziem lauksaimniecības nozares pārstāvjiem un sapratis, ka nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas, lai lauksaimniecības nozares neto ienākumi no hektāra sasniegtu vismaz ES vidējos rādītājus un ES un valsts subsīdiju atbalsts nenogulsnētos tikai lielajās supersaimniecībās, kuru intereses naski pārstāv lielās lauksaimnieku lobija organizācijas un ZZS.

Kā parāda Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) aptauja par dzīves kvalitāti laukos, lauku iedzīvotāji joprojām uzskata, ka lauki ir laba vieta, kur dzīvot vai atpūsties, bet tikai 12,1% piekrita apgalvojumam, ka “lauki ir laba vieta, kur strādāt” un pelnīt naudu ģimenei. JKP vīzija ir radīt apstākļus, lai ikviena ģimene, strādājot laukos, varētu sevi pilnībā nodrošināt (ikgadējie ienākumi vidēji 50 000–150 000 eiro), palīgos ņemot vidēji divus strādniekus, un saimnieciskā darbība būtu gudri dažādota, lai nav jāpaļaujas tikai uz lielām zemes platībām. Papildus vēl maksimāli vienkāršotas atskaites, grāmatvedība un būvniecības process no valsts puses, kā arī plašāk pieejams “Altum” finanšu atbalsts garantiju vai aizdevumu formā.

Kas ir jāmaina?

Pirmkārt, EK paziņojums “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” kā risināmu problēmu jaunajā fondu periodā izceļ to, ka pašreiz lielākā daļa atbalsta koncentrējas nelielas daļas lauksaimnieku rokās, piemēram, Latvijā 2016. gadā 20% lielo lauksaimnieku (11 873 saimniecības) saņēma 82% (165 miljoni eiro) tiešo maksājumu, tāpēc uzskatu, ka steidzami jāmeklē veidi taisnīgākai tiešmaksājumu mērķēšanai. Lielās saimniecības jau ir sasniegušas augstu efektivitāti un var labi iztikt ar mazāku subsīdiju apjomu, tāpēc daļu finansējuma piedāvāju tiešā veidā novirzīt jauno lauksaimnieku un mazo, efektīvo komersantu, piemēram, biolauksaimnieku, atbalsta programmām.

Piedāvāju pārskatīt platībmaksājumu noteikšanas kārtību, tos palielinot mazāka izmēra vairāknozaru saimniecībām, kuru platība nepārsniedz 300 ha. Pārsniedzot šo slieksni, platībmaksājums uz vienu hektāru pakāpeniski būtu samazināts un platībām virs 1000 ha būtu atcelts pilnībā. Tāpat būtu jāievieš pārdalošais maksājums, līdzīgi kā tas jau šobrīd ir Lietuvā, Polijā, Beļģijā un citās ES valstīs: tas nozīmē, ka par pirmajiem 50 ha saņemtu 20% augstāku tiešo maksājumu likmi.

Uzskatu, ka nepieciešams piemērot tiešo maksājumu atbalsta griestus, piemēram, 150 000 eiro saimniecībai, un investīciju atbalsta griestus, piemēram, 500 000 eiro visam plānošanas periodam vienam atbalsta saņēmējam. Mazajām saimniecībām arī pienāktos augstāka atbalsta intensitāte (vismaz 50%) investīciju programmās.

Otrkārt, Latvija sistemātiski atbalsta tikai divas nozares: graudkopību un piena lopkopību, kurām efektīvam darbam vajadzīgas lielas zemes platības. Liela daļa tiešo maksājumu tiek novirzīta caur brīvprātīgi saistīto atbalstu, ko pārsvarā saņem piena lopkopības un graudu lielsaimniecības, kamēr daudzkārtīgi mazāks atbalsts, piemēram, dārzeņkopībā, jau šobrīd spēj ģenerēt relatīvi daudz lielāku pievienoto vērtību uz izmantoto zemes hektāru.

Saskaņā ar LAD informāciju 2017. gadā no kopējā 596 miljonu eiro atbalsta lauku saimniecībām ap 334 miljoniem eiro bija laukaugiem, graudaugiem, bet ap 113 miljoniem eiro piena lopkopībai – liellopiem, kopā ap 75%. Savukārt augļkopībai, dārzeņkopībai un dārzkopībai tika piešķirti tikai 22,7 miljoni eiro, kas ir nieka 3,8% no kopējās atbalsta aploksnes. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Latvijā 2016. gadā bija viszemākais produktivitātes rādītājs ES uz vienu lauksaimniecībā izmatojamās zemes (LIZ) ha: ienākumi, ražojot produkciju, sasniedza tikai 626 eiro/ha, kas ir 25% no ES vidējā.

Uzskatu, ka lielāks un sistemātiskāks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai un dārzkopībai, kā arī biosaimniecībām ļautu sasniegt krietni lielākus ienākumus no katra lauksaimniecības ražošanā izmantotā zemes hektāra. Šajā kontekstā arī visa veida atbalsts būtu jānovirza tikai tām platībām, kas saistītas ar produkcijas ražošanu, nevis ar vienkāršu zāles nopļaušanu.

Treškārt, nepieciešama agresīvāka “Altum” iesaiste riskantākos lauksaimniecības segmentos, piemēram, aizdevumi jaunajiem lauksaimniekiem, daudz plašāki beznodrošinājuma, zemu procentu aizdevumi un garantiju piedāvājumi, arī aizdevumi zemes īpašniekiem, kas vēlas atgriezt ražošanā aizaugušās zemes, un meliorācijas darbiem.

“Altum” arī jāturpina mazināt birokrātiju, lai, piemēram, apgrozāmo līdzekļu piedāvājums lauksaimnieku uzņēmumiem tiktu nodrošināts dažu dienu laikā, nevis pēc mēneša un ilgāk, bet “Altum” Zemes fondam būtu aktīvāk jāizmanto pirmpirkuma tiesības, lai zemes resurss nekoncentrētos nedaudzu lielsaimnieku rokās.

Ceturtkārt, nepieciešams daudz mērķtiecīgāks atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, veidojot saimniecības, tostarp priekšrocības zemes nomā no Zemes fonda ar iespēju to izpirkt, augstāka atbalsta intensitāte programmās, atbalsts pašu ieguldījuma apjoma samazināšanai darbības uzsākšanai utt. Ar “Altum” atbalstu jāievieš arī programma lauku saimniecību iegādes kreditēšanai, kas nodrošinātu “pensijas” kapitālu pensionētajiem lauksaimniekiem dzīves darba augļu baudīšanai un iespēju iegūt jau strādājošu saimniecību jaunajiem lauksaimniekiem.

Svarīgi arī nodrošināt jauno lauksaimnieku atbalsta programmu regulāru pieejamību un paredzamību, un, iespējams, jāpārskata dabas un saimnieciskās darbības liegumu apjomi un pamatojumi, lai atbrīvotu vairāk zemes resursu jauno lauksaimnieku darbībai.

Piektkārt, Zemkopības ministrijā jāveido spēcīgs augsta līmeņa ekonomistu un finansistu kodols pastāvīgas neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam. Ja vēlamies profesionāli piedalīties Briseles sarunās par lauksaimniecības finansējumu un politiku, mums jābūt zinātniski korekti pamatotiem argumentiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s