Gatis Eglītis: 10 gadu plāns Latvijas mājokļu remontam

Pirms gada ar bērniem bijām Pērnavā un centos salīdzināt, kā tad dzīvo igauņi. Par algām it kā skaidrs, tāpēc īpašu uzmanību pievērsu mājokļu stāvoklim. Mans secinājums: kopumā Igaunijā ir vairāk atjaunotu daudzdzīvokļu namu nekā Latvijā un maz redzamas patiesi “bomzīgas” privātmājas. Iespaids tāds, ka vismaz ir sakārtota fasāde, ja nav bijis rocības nopietnākam remontam. Gandrīz kā Vācijā.

Sāku sev uzdot jautājumus, ko mēs varam darīt, lai nākamo 10 gadu laikā stipri uzlabotu Latvijas mājokļu stāvokli, t.sk. noplukušās fasādes, nokalpojušās padomju ēkas, energoneefektīvās privātmājas utt. Kas ir efektīvākie valsts un pašvaldību pilsētvides uzlabošanas instrumenti, kur ņemt naudu utt.

Par laimi, neesmu vienīgais, kas par šiem jautājumiem domā: valdībā drīzumā tiks virzīts lēmums piešķirt “Altum” papildus 75 miljonus eiro daudzdzīvokļu māju sakārtošanas programmai, lai realizētu pēdējo mēnešu laikā aktīvi sasniegtos (īpaši no Rīgas) un vēl tuvāko 2 gadu laikā plānotos daudzdzīvokļu māju renovācijas projektus.

Tāpat Ekonomikas ministrija un “Altum” drīzumā “palaidīs” jaunu privātmāju energoefektivitātes garantiju programmu, kas daudziem palīdzēs sakārtot īpašumus ar pieejama un lēta aizdevuma palīdzību.

Vai izmantosim Briseles dotās iespējas?

Tomēr skaidrs, ka šī brīža risinājums ir tikai ielāps uz gadu desmitiem nerisinātā mājokļu jautājuma un būtiskas valsts investīcijas iespējamas tikai ar ES fondu palīdzību. Atkal, par laimi, drīz varēsim sākt tērēt jaunā 2021–2027. gada ES fondu perioda naudu, kas varētu būt vismaz 4 miljardi eiro. Šajā sakarā es piedāvāju mājokļu sakārtošanai atvēlēt vismaz 15% no kopējās ES fondu aploksnes, tātad kopā ap 600 miljoniem eiro. Eiropas Komisija par šādu ierosinājumu tikai priecātos, jo Briselē labi pārzina Latvijas dzīvojamā fonda slikto stāvokli.

600 miljonus eiro “Eiropas naudas” es piedāvātu sadalīt šādi:

a) 300 miljoni eiro pirmskara un padomju laika daudzdzīvokļu māju renovācijas programmai, dubultojot apjomu, kas pieejams šajā ES fondu plānošanas periodā (2014–2020. g). Tas 5–7 gadu laikā ar grantu palīdzību līdz 50% apmērā ļautu veikt kapitālo remontu ap 1500–2000 daudzdzīvokļu namu visā Latvijā. Tomēr nopietni jādomā, kā līdzšinējo “siltināšanas” programmu (ar uzsvaru uz energoefektivitāti) pārveidot par vispārējas renovācijas programmu (ar uzsvaru uz ēku labiekārtotību) un būtiski to vienkāršot: līdz šim tā bijusi pārāk birokrātiska un gausa;

b) 100 miljoni eiro grantu, garantiju un lētu aizdevumu programmām, t.sk. paplašinot “Altum” mājokļu garantiju programmu, lai palīdzētu ikvienam maksātspējīgam iedzīvotājam tikt pie renovēta mājokļa un privātmāju īpašniekiem sakārtot savus īpašumus, t.sk. uzlabot energoefektivitāti. Latvijā ir arī būtiski izaicinājumi mājokļu labiekārtojuma ziņā: ģimenes dzīvo pārapdzīvotos apstākļos, daudziem nav dušas, vannas, labierīcības ir ārpusē utt. Arī šīs problēmas būtu risināmas;

Rietumeiropā ir dažādas valsts atbalsta programmas mājokļu sakārtošanai, ko “Altum” varētu pielāgot Latvijas apstākļiem. Piemēram, Vācijas valsts banka “Kreditanstalt für Wiederaufbau” (KfW) ar komercbanku starpniecību īsteno programmu, kuras ietvaros iespējams saņemt līdz 100 000 eiro aizdevumu privātīpašuma remontam ar 0,75–0,85% likmi un “granta elementu” līdz pat 25% apmērā atkarībā no sasniegtā energoefektivitātes līmeņa;

c) 100 miljonus eiro valsts nozīmes vēsturiskās pilsētbūvniecības sakopšanai, piemēram, Tukuma, Liepājas, Jēkabpils vēsturisko centru, kā arī valsts nozīmes kultūrvēsturiskā būvmantojuma, piemēram, koka arhitektūras, muižu, industriālā mantojuma objektu, sakopšanai. Latvijā ir pasaules mēroga arhitektoniskais mantojums (pārsvarā bēdīgā stāvoklī), kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm;

d) 50 miljonus eiro problēmai, kuras risināšanai valsts pārvaldē nevienam nav plāna, t.i., ko darīt ar padomju laika daudzdzīvokļu mājām, kuru atjaunošanā, ekspertu vērtējumā, nav vērts ieguldīt, vai arī ir nopietni drošības riski iedzīvotājiem. Iespējams, nepieciešama atsevišķa finansējuma aploksne šādiem gadījumiem, lai kompensētu namu iedzīvotāju pārcelšanos uz kvalitatīvākiem un drošākiem mājokļiem, bet “nolietotās” un nedrošās bloku mājas vienkārši jānojauc;

f) 35 miljonus eiro speciālai programmai, kas palīdzētu pašvaldībām ārpus Rīgas ar privāto attīstītāju un banku iesaisti uzbūvēt vairākus desmitus jaunu īres namu, lai vismaz daļēji atjaunotos dzīvojamais fonds reģionos. Primāri tās būtu pilsētas ar jaunu darbvietu potenciālu;

e) 15 miljonus eiro pavisam vienkāršai māju fasāžu krāsošanas programmai, kuras ietvaros valsts apmaksātu kvalitatīvu un attiecīgajam objektam piemērotu krāsu un segtu līdz 50% no krāsošanas darbu izmaksām, lai visiem, kas to vēlas, ir iespējams savest kārtībā savu privātīpašumu vismaz minimālā apjomā.

Ko dara pašvaldības, būvvaldes un Ekonomikas ministrija?

Bez ES fondu atbalsta arī pašvaldībām ir vairākas labas programmas nekustamā īpašuma sakārtošanai, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides vienkāršotām renovācijām un līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā un citās pilsētās.

Rīgas programma ar katru gadu paplašinās, un kopumā Rīgas centra namu vizuālais stāvoklis uzlabojas. Te gan jāatgādina, ka programmas finansējums ir ap 1,5 miljoniem eiro gadā, kas neļauj daudz dāsnāk un straujāk sakārtot arī Maskavas forštates un citu ne-centra rajonu apbūvi. Tikmēr “Rīgas satiksme” katru gadu nejēdzīgās subsīdijās apēd ap 130 miljoniem eiro.

Trūkst arī nodokļu stimulu: iespējams, visā valstī vajadzētu piemērot 50% atlaidi NĪN mājokļa atjaunošanas gadījumā, piemēram, 5 gadu garumā, tas būtu stimuls veikt masveida renovācijas. Pašreiz NĪN atlaides tiek dāvātas bezmērķīgi, galvenokārt pamatojoties uz dzīvesvietas deklarēšanās faktu. Var arī paredzēt mājokļu atjaunošanas un pārbūves izdevumus kā IIN attiecināmus (Skandināvijas modelis): tas motivētu sakārtot mājokli, vienlaikus mazinot ēnu ekonomiku būvniecībā.

Vēl arī jautājums par būvvaldēm: kādas apmācības un pārmaiņas nepieciešamas būvvalžu darba uzlabošanai, cik tās kompetentas un gatavas rūpēties par pilsētvidi un kultūrvēsturisko mantojumu, piemēram, neļaujot ierīkot plastmasas logus vēsturiskās ēkās, izmantot nekvalitatīvas krāsas utt. Šajā jautājumā var mācīties no Kuldīgas: ielikt publiskā finansējuma kritērijos ilgtspējības prasības krāsām, logiem un siltumizolācijas materiāliem.

Viens risinājums būtu veidot sava veida filtru kvalitātes uzraudzībai, lai neveidotos brāķi, kā populārajā raidījumā “Adreses” rādītie gadījumi. Viens variants būtu: renovācijas darbiem, kurus valsts tiešā vai netiešā veidā atbalsta (arī ar “Altum” programmām), jāsaņem akcepts no speciālas arhitektūras profesionāļu komisijas.

Kopumā, manuprāt, lielākā problēma ir birokrātija un vienkāršu mājokļu atjaunošanas vadlīniju un atbalsta instrumentu trūkums, kas būtu jāizstrādā Ekonomikas ministrijai.

Ekonomiskā dividende

Paralēli publiskajām investīcijām arī privātais sektors pirms Covid-19 krīzes bija atvēzējies lielām investīcijām jaunu dzīvojamo platību attīstīšanā, kur atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Cerams, attīstītāju plānu realizācija turpināsies, bet līdz tam valsts pusē ir laiks, cita starpā, lai Saeimā pieņemtu ilgi muļļāto īres likumu, būtiski mazinātu nesamērīgās zemesgrāmatas nodevas, paredzētu lielāku atbalstu energoefektīviem mājokļiem “Altum” mājokļu programmā utt.

Realizējot šī raksta idejas un gudri plānojot pieejamo finansējamu dzīvojamā fonda un kultūrvēsturiskā būvmantojuma sakopšanai, rastos ilgtermiņa darbs un ienākumi būvniekiem un restauratoriem, valsts budžetā ripotu nodokļi no patēriņa un iedzīvotāji sajustu reālus dzīves kvalitātes uzlabojumus. Tā ir laba iespēja saremontēt Latvijas mājokļus un būtiski uzlabot pilsētvidi un situāciju reģionos nākamo 10 gadu laikā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s