Labie budžeta miljardi pret lempīgo nodokļu reformu

Saeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.

Fiskālais sveiciens ekonomikai

Uzreiz jāteic, ka 2021. gada budžetā ir vairāki pozitīvi aspekti, un svarīgākais no tiem – ievērojami, t.i., par apmēram 183 miljoniem eiro, palielināts veselības budžets. Tādējādi naudas apjoms veselības sistēmā piecu gadu laikā būs gandrīz dubultojies. Tagad nozares galvenais uzdevums ir panākt efektīvu šo līdzekļu izmantojumu, lai būtiski pieaugtu ārstu un medmāsu atalgojums, visām sabiedrības grupām kļūtu pieejamāki medicīnas pakalpojumi un medikamenti un ilgtermiņā uzlabotos sabiedrības veselības un dzīvildzes rādītāji.

Nākamgad ne LIZDA, ne kādam citam nebūs pamata sūdzēties par nepietiekamu finansējumu pedagogu un akadēmiskā personāla algu kāpumam pēc paredzētā grafika, tam plānoti ap 40 miljoniem eiro, pārsvarā – lai sasniegtu minimālo likmi 830 eiro par pedagoga slodzi. Paredzēts, ka 2022. gadā skolotāju minimālās algas likme būs 900 eiro mēnesī.

Pozitīvi, ka tiek pildīts konservatīvo priekšvēlēšanu solījums celt minimālo pensiju, piemēram, personai ar 35 gadu darba stāžu minimālā pensija sasniegs 200 eiro. Tiks palielināts arī neapliekamais minimums pensijām, kas būs līdz 330 eiro mēnesī un tādējādi pietuvosies vidējās vecuma pensijas apmēram – ap 360 eiro. Tas nozīmē, ka vidējās pensijas saņēmējam ienākuma nodoklis par pensiju gandrīz nebūs jāmaksā. Te gan jāpiebilst, ka konservatīvie konsekventi iestājas par pensijas neapliekamo minimumu vismaz minimālās algas apmērā.

Pateicoties divu partiju sadarbībai, no 2022. gada tiks īstenota visapjomīgākā ģimenes valsts pabalsta reforma pēdējo 15 gadu laikā, paredzot 25 eiro par vienu apgādībā esošu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem, 225 eiro par trim bērniem, 400 eiro par četriem utt. Konservatīvisma ideoloģijā ģimene tiek uzskatīta par galveno sabiedrības pamatu, tāpēc arī turpmāk liela vērība tiks pievērsta ģimeņu atbalsta politikai.

Tāpat pakāpeniski tiek pildīts solījums atvieglot nodokļu slogu darbaspēkam, mazinot VSAOI likmi par vienu procentpunktu un palielinot diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) piemērošanas diapazonu no 1200 līdz 1800 eiro, tomēr zemāko algu saņēmējiem tas daudz nepalīdzēs. Piemēram, mūsu aprēķini rāda, ka cilvēki, kuru bruto alga ir 600 eiro mēnesī, papildus saņems tikai trīs eiro mēnesī.

Konservatīvie piedāvāja DNM celt vismaz līdz 400 eiro un DNM piemērošanas diapazonu paplašināt tikai līdz 1500 eiro, tādējādi atbalstot tieši zemāko algu saņēmējus. Tad darbinieks ar bruto algu 600 eiro saņemtu 20 eiro palielinājumu mēnesī, un arī 1200 eiro saņēmējs tiktu pie līdzīga pieauguma.

Minimālā alga sasniegs 500 eiro līmeni – šajā ziņā pietuvosimies situācijai kaimiņvalstīs. Lauksaimniekiem būtiski ir tas, ka tiek saglabāts arī 5% PVN Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem.

Nodokļu reforma – kā pa celmiem

Premjers un finanšu ministrs jau vairāk nekā pirms gada pieteica apjomīgu nodokļu reformu un, lai nonāktu pie galvenajiem reformas parametriem, speciāli izveidoja darba grupu, ko vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs. Mērķis bija radīt vienkāršu un viegli administrējamu nodokļu sistēmu, vienlaikus “sakārtojot” alternatīvos nodokļu režīmus un ceļot sociālo segumu lielai daļai iedzīvotāju.

Diemžēl tagad, kad apritējis gads, nākas secināt, ka, iespējams, palaista garām laba iespēja izveidot modernu un draudzīgu Igaunijas stila nodokļu sistēmu, kas būtu labvēlīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir gan cerība, ka pēc gada tiks izveidoti saimniecisko darījumu ieņēmumu konti, kas mazajiem uzņēmējiem atvieglos nodokļu grāmatvedības slogu.

Bija arī laba iespēja “iedot konkurētspējas vitamīnu” ekonomikai nākamajiem pieciem gadiem, mazinot darbaspēka izmaksas, lai būtu atbilstība šo izmaksu līmenim Lietuvā vai Igaunijā, īpaši bruto algām, kas nepārsniedz 1000 eiro. Konservatīvie šajā sakarībā sistemātiski iestājās par DNM celšanu līdz 400–500 eiro.

Tā vietā dažas dienas pirms budžeta iesniegšanas Saeimā Finanšu ministrija steidza novērst haosu, ko radīja iecere sociālo dienestu darbiniekiem uzlikt par pienākumu uzraudzīt zemo algu saņēmējus, tika stiķēts kopā sarežģīts atbalsta mehānisms radošo nozaru darbiniekiem un pēdējā brīdī atcelta minimālā sociālā iemaksa (170 eiro) pašnodarbinātajiem, kuri nenopelna minimālo algu. Tas viss vēl pēc tam, kad Finanšu ministrija vasarā izgāzās ar savu pirmo nodokļu reformas piedāvājumu, kas paredzēja dīvainu iekšēju nodokļu pārdali starp VSAOI un IIN.

Turklāt neatbildēts ir jautājums, vai vispār krīzes situācija ir īstais brīdis, kad celt nodokļu slogu vairākām ienākumu kategorijām, piemēram, mikrouzņēmumiem, un atcelt patentmaksas režīmu.

To visu ņemot vērā, nākas secināt, ka varbūt pienācis laiks pārmaiņām arī Finanšu ministrijas budžeta un nodokļu blokos, kur vairāki vadītāji strādā jau 15 un 20 gadus. Ilgstoša atrašanās amatā, kā zināms, var sekmēt ideju stagnāciju un motivācijas zudumu.

Tāpat rodas jautājums par to, cik adekvāts ir Finanšu ministrijas “spices” atalgojums, jo, piemēram, valsts sekretāre “valsts maizē” nopelna ap 100 tūkstošiem eiro gadā, viņas vietniece budžeta jautājumos 2019. gadā saņēma 117 tūkstošus eiro, otra vietniece finanšu jautājumos varēja lepoties ar 104 tūkstošu ienākumiem, bet fiskālās politikas departamenta vadītājs – ar 85 tūkstošiem eiro.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s