Gatis Eglītis: Vai pašvaldībām būs jāgaida pieci gadi, lai slēgtu spēļu zāles?

15. aprīlī Saeima apstiprināja manus priekšlikumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz pašvaldībām tiesības saistošajos noteikumos noteikt vietas, kurās aizliegts organizēt azartspēles. Pateicoties neatlaidīgai JKP uzstājībai, sperts vēl viens solis, lai ierobežotu spēļu zāļu darbības negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību.

Azartspēļu regulējums vienmēr bijis sensitīva tēma Latvijas politikā. Spītīgai pretestībai no atsevišķu politisko spēku puses bijusi liela loma tajā, lai netiktu pieņemtas nekādas izmaiņas un azartspēļu bizness turpinātu plaukt un zelt, iznīcinot Latvijas ģimenes un kaitējot Latvijas ekonomikai.

2006. gadā ledus tika nedaudz iekustināts, Saeimai likumā paredzot pašvaldībām tiesības neizsniegt azartspēļu organizēšanas atļauju vai atcelt jau izsniegto atļauju, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Vienlaikus arī te nevar nepamanīt šī netīrā biznesa “pirkstu”. Likumā tika noteikts: ja pašvaldība šādā gadījumā pieņem lēmumu atcelt jau izsniegto atļauju, tā zaudē spēku tikai pēc pieciem gadiem.

Nav saprotams, kādēļ šis termiņš tika noteikts tik garš, ja reiz tas piemērojams situācijās, kad “azartspēļu organizēšana rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu”. Sanāk, ka pašvaldība var iejaukties, ja spēļu zāle rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, bet jāpagaida vēl pieci gadi, lai spēļu zāle šajā periodā varētu turpināt nodarīt būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, un, ja paveiksies, nākamais pašvaldības sasaukums “pārdomās” iepriekšējās domes lēmumu un tomēr ļaus spēļu zālei turpināt savu darbību.

Azartspēļu bizness nav “raķešu zinātne”, lai piecus gadus nebūtu iespējams pārstrukturēt savu ekonomisko darbību. Pilnībā pietiktu ar gadu vai ne vairāk par diviem, lai samierinātos ar izmaiņām. Arī dažādos Satversmes tiesas spriedumos kā samērīgs pārejas periods izmaiņām regulējumā minēts viena gada termiņš. Tātad nekāds ekonomisks vai juridisks pamatojums garajam piecu gadu termiņam nav atrodams. Atliek vien secināt, ka noteikt tik garu termiņu bijis “politisks” lēmums.

Minētā kontekstā Saeimā iesniedzu arī priekšlikumu, ar kuru piedāvāju samazināt šo termiņu uz diviem gadiem. Priekšlikums neguva atbalstu: azartspēļu biznesa lobētāji vēlreiz pierādīja savu neatlaidīgo pretestību. Vai tas nozīmē, ka arī tagad atbilstoši jaunajam regulējumam, pašvaldībai nosakot savos saistošajos noteikumos teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles, būs jāgaida pieci gadi, lai slēgtu spēļu zāles? Domāju, ka ne.

Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42. panta 7. daļai, pašvaldībai pieņemot lēmumu par spēļu zāles slēgšanu, tā tiek slēgta pēc pieciem gadiem tikai tad, ja lēmums pieņemts “šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā”. Savukārt šī panta 6. daļā noteiktas jau iepriekšminētās tiesības pašvaldībai atcelt spēļu zāles atļauju, ja spēļu zāle nodara būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Vienlaikus likuma 41. panta 2. daļā noteiktas vietas, kurās azartspēles aizliegts organizēt. Tagad šī likuma norma papildināta ar jauno nosacījumu: attiecīgās teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. Tātad, ja pašvaldība nosaka šādas vietas un teritorijas savos saistošajos noteikumos, azartspēļu organizēšana tajās nav atļauta, pamatojoties uz likuma 41. panta 2. daļu.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pašvaldība pieņem attiecīgus saistošos noteikumus, spēļu zāli var slēgt, pamatojoties tieši uz likuma 41. panta 2. daļu. Proti, būs mainījušies tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot pašvaldība attiecīgu atļauju nemaz neizdotu, jo likuma 41. panta 2. daļā noteiktajās vietās organizēt azartspēles jebkurā gadījumā nav atļauts. Tā kā spēļu zāle tiks slēgta, pamatojoties tieši uz likuma 41. panta 2. daļā noteikto aizliegumu, šāds lēmums arī netiks pieņemts uz likuma 42. panta 6. daļā noteiktā pamata. Attiecīgi: tas arī nebūs “šā panta sestajā daļā minētais gadījums”, kam piemērojams likuma 42. panta 7. daļā paredzētais piecu gadu termiņš.

Citiem vārdiem, tagad, ja pieņemti attiecīgi saistošie noteikumi, pašvaldībai vairāk nav jāgaida pieci gadi, lai slēgtu spēļu zāles. Pašvaldībām nevajadzētu baidīties ierobežot spēļu zāļu visatļautību. Ierobežot spēļu zāļu darbību ir ikkatras pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kuru pārstāvēšana ir ikkatras pašvaldības domes deputātu galvenais uzdevums.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s