Ārvalstu investori (ne) nāk

Ārvalstu investīciju jomā gandarī pērn sasniegtais investīciju apjomu vairākkārtējs pieaugums: deviņos mēnešos piesaistīti ap 700 miljoniem eiro, kas ir piecreiz vairāk nekā attiecīgajā posmā 2016. gadā. Latvijā arī piesaistītas ap 35% no Baltijas kopējām investīcijām, kas ir labs rezultāts. Komentējot labos rezultātus, ekonomikas ministrs steidz slavēt “valsts īpašo politiku” ārvalstu investīciju piesaistē un kā sasniegumus … Turpināt Ārvalstu investori (ne) nāk lasīšanu

Air Baltic investora gaidās

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu. Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas … Turpināt Air Baltic investora gaidās lasīšanu

Darbaspēka trūkums kā iespēja reemigrācijai un Izraēlas stāsts

Pēc dažādiem aprēķiniem, pasaulē dzīvo ap 300–350 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, gan no kara laika emigrācijas, gan no nesenā ES brīvā darba tirgus un ekonomiskās krīzes izraisītā emigrācijas viļņa. Gandrīz vai katra ģimene ir tieši vai netieši saskārusies ar tuvāko vai paziņu emigrāciju, tāpēc diasporas attiecību jautājums gūst arvien lielāku nozīmi. Daudzus gadus ir šķitis gandrīz … Turpināt Darbaspēka trūkums kā iespēja reemigrācijai un Izraēlas stāsts lasīšanu

Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija … Turpināt Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski lasīšanu

Kā noturēties uz 5% izaugsmes viļņa?

Ministru kabineta prioritārie rīcības virzieni paredz sasniegt “sabalansētu IKP pieaugumu 5% robežās katru gadu no 2018. gada”. Vēl nezinot, cik veiksmīgs būs bijis gada pēdējais ceturksnis, var diezgan droši prognozēt, ka ekonomikas izaugsme būs 5% robežās. Tās, protams, ir labas ziņas pēc četru gadu vājiem un nepārliecinošiem rezultātiem. Ekonomikā burtiski rūc un aug vai visi … Turpināt Kā noturēties uz 5% izaugsmes viļņa? lasīšanu

Vīzija par Rīgas finanšu centru un ‘Parex’ atskaņas

Gadu simtus Rīga ir ieņēmusi īpašu vietu Krievijas impērijas un Eiropas tirdzniecības un finanšu plūsmu apkalpošanā. Piemēram, 14. gadsimtā Rīgas tirgotāji (apvienoti Lielajā ģildē), izmantojot Rīgā valdošo viesu tirdzniecības aizliegumu, guva lielu peļņu, no Krievzemes tirgotājiem pārpērkot preces un pārdodot tālāk Hanzas tirgotājiem. Tomēr Rīgas "zelta laiki" veidojās 30–40 gadu posmā pirms Pirmā pasaules kara, … Turpināt Vīzija par Rīgas finanšu centru un ‘Parex’ atskaņas lasīšanu

Jaunie pasažieru vilcieni un mīts par Ķīnas kravām

7. novembra "Rīta Panorāmā" premjers M. Kučinskis atzina, ka "pašreizējais dzelzceļa elektrifikācijas projekts nozīmētu ieguldījumus no valsts budžeta, kas pašlaik nav iespējams, tāpēc jādomā par programmas samazināšanu". Satiksmes ministrijai dots uzdevums nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas vērsts uz pasažieru pārvadājumiem, vai arī skatīt elektrificējamo posmu dalītā veidā. Galvenais iemesls šādam … Turpināt Jaunie pasažieru vilcieni un mīts par Ķīnas kravām lasīšanu